Par vasaras atpūtas pieredzi Itālijā un par ceļošanas atsākšanu pēc-COVID apstākļos četru rakstu sērijā stāsta uzņēmuma “Vanilla Travel” vadītāja Inga Kavaca. Ingas ceturtais stāsts – par atpūtu Adrijas jūras krastā, piejūras pilsētām un Venēciju.
Ravenna, Venēcija un Rimini
Ravenna: mozaīkas, pludmales klubi un jūras veltes
Pēc Toskānā pavadītās nedēļas devāmies uz pavisam atšķirīgu Itālijas reģionu – Adrijas jūras piekrasti, un apmetāmies netālu no Ravennas. Ravenna ir sena pilsēta – īsts mākslas un vēsture cienītāju sapņu galamērķis. Tā ir slavena ar neskaitāmajām 5. un 6. gadsimta mozaīkām, kuras pilsētā saglabājušās. Viens no pēdējo gadu īpašākajiem atradumiem Ravennā ir arheoloģiskajos izrakumos zem 18. gadsimta baznīcas (tagad to dēvē par Māju ar akmens paklājiem (the House of the Stone Carpets)) atklātā bizantiešu pils, kuras 14 istabas ir noklātas ar mozaīkām.
Pilsētas centrs ir atjaunots, godājot vēsturisko, bet reizē arī izceļot to ar modernā pieskārienu – ļoti kvalitatīvi ir atjaunots, piemēram, tirgus laukums ar lieliskiem restorāniem un veikaliņiem. Jāņem vērā, ka mazākās pilsētās, tostarp Ravennā, kur multikulturālisms nav atstājis pārlieku lielu iespaidu uz vietējām paražām, restorānos tiek ievēroti ļoti konkrēti ēdienreižu laiki: pusdienas piedāvā no pulksten 13:00 līdz 14:30, bet vakariņas – no 19:00. Tāpat, piektdienas un sestdienas gluži uzskatāmi ir vietējo iedzīvotāju atpūtas dienas, kad pilsētiņā var izjust un izbaudīt vietējo kolorītu. Nedēļas nogales paredzētas vietējiem tirdziņiem – tad centrs tiek slēgts transportam, un, pārvietojoties ar auto, ar to ir jārēķinās.
Mūsu mītnes vieta atradās ārpus Ravennas – tāpat kā lielākā daļa piepilsētas viesnīciņu, arī tā bija visai vienkārša, taču ļāva tā pa īstam izbaudīt īstu itāļu brīvdienu vidi. Teju visa Adrijas jūras piekraste, sākot no mūsu galamērķa – Ravennas, ir arī pašu itāļu iecienīts brīvdienu galamērķis. Šajās pludmaļu apkaimēs ir daudz kempingu teritoriju, kurās itāļi atpūšas gan nelielās īrētās mājiņās, gan tūristu automašīnās – kemperos. Daudzviet rodas pat tādas kā omulīgas komūnas iespaids – kempingu teritorijās ir baseini, apkārt skraida bērni, laiski atpūšas pieaugušie, reizēm pavadot šādā atvaļinājumā pat vairākas vasaras nedēļas.
Adrijas jūra apskalo garas, skaistas baltu smilšu pludmales, kurās atrodas neskaitāmi pludmales klubi. Piekļuve tīrajai un sakoptajai pludmales teritorijai ir par maksu: aptuveni 80-100 eiro par diviem pludmales krēsliem un saulessargu nedēļā. Iespējams iegādāties arī vienas dienas piekļuvi par vidēji 16-20 eiro: cena atkarīga no konkrētā pludmales kluba, taču, brīvdienu laikā izmēģinot piecus dažādus pludmales klubus, būtiskas atšķirības nemanījām. Līdz ar simbolisko krēslu un saulessargu pludmales kluba ieeja nodrošina arī dušas, kā arī piekļuvi pludmaļu restorāniņiem, uz kuriem doties ēst vari uzreiz pēc sauļošanās vai peldes – nemaz nesteidzot pārģērbties.
Jāpiebilst, ka ēdiens mazajos pludmales restorānos ir lielisks – tur pasniedz svaigas jūras veltes, kas, pēc Toskānas tradicionālo ēdienu baudīšanas, bija patīkama un atsvaidzinoša pārmaiņa. Bez bažām apmeklēt var praktiski jebkuru no vienkāršā paskata restorāniņiem – pasūtot jūras veltes, ne reizi nenācās vilties!
Venēcijas mazās “takas”
Dzīvojot netālu no Ravennas, aizbraucām arī uz 70 km attālumā esošo Venēciju. Ar Venēciju man ir interesantas attiecības: jo vairāk reižu to apmeklēju, jo vairāk man tā iepatīkas. Šķiet, tas ir tāpēc, ka pirmajā Venēcijas apmeklējumā ir tik daudz “svarīgā” un populārā, ko apskatīt, ka mazāk uzkrītošās, bet, iespējams, savā būtībā daudz kolorītākās vietas un iespaidi paliek otrajā plānā. Venēcijā katrā nākamajā apmeklējuma reizē ieraugu iepriekš neapzinātus rajonus, celtnes un arhitektūras elementus – šajā pilsētā patiesi var teikt, ka teju katra māja ir apskates vērta!
Protams, Venēcija ir slavena, galvenokārt, ar tādiem apskates objektiem kā Svētā Marka laukums (Piazza San Marco) un Dodžu pils (Palazzo Ducale), un, iespējams, tieši šobrīd ir īstais laiks, lai apmeklētu arī tos. Pandēmijas ietekme jūtama arī te – šobrīd Svētā Marka laukumā dienas laikā ir daudz mazāk tūristu (apmēram tikpat, cik pirms pāris gadiem varēja sastapt vien vēlā vakarā – ap 23:00). Tāpat arī Rialto tilts (Ponte di Rialto) – iepriekš, lai tam pārietu dienas laikā, nācās burtiski lauzt sev ceļu. Taču, lai cik ikoniski arī nebūtu šie obligāti apskatāmie pieturas punkti Venēcija, no sirds iesaku jau kādā no pirmajām apmeklējuma reizēm noklīst no ierastajām tūristu “takām” un apmeklēt dažādos rajonus, mazās ieliņas un patiesībā – gluži vienkārši paskatīties uz augšu, ejot pa ielu, lai aplūkotu aizraujošās ēku fasādes!
Arī Venēcijā, tāpat kā daudzviet citur, šoreiz tūristus ļoti gaida, un par tiem priecājas – tāpēc sirsnīgi iesaku doties izbaudīt viesmīlību no tūristiem pagaidām vēl nenogurušajā tiltu pilsētā!
Rimini duālā daba
Rimini izpelnījies slavu kā visai vienveidīgs masveida tūrisma objekts, taču šai pilsētai ir arī pavisam cita, mazāk izdaudzināta, bet, iespējams, pat aizraujošāka seja. Tas, ko parasti sagaidām no Rimini: daudzās garās smilšu pludmales, daudzās mazās trīs vai četru zvaigžņu viesnīciņas un kā itāļu, tā tūristu atpūtas “tusiņš” – jā, tā visa tur ir pārpārēm. Taču ļoti patīkami mūs pārsteidza tieši Rimini vecpilsēta – ļoti skaista, kopta un kārtīga, ar platām ielām un brīnišķīgu arhitektūras mantojumu, kurā jūtamas gan Ferrāras un Venēcijas, gan Florences vēsmas.
Rimini centrā atrodami daudzi stilīgi itāļu zīmolu veikali, kā arī daudz kvalitatīvu restorānu, kuru plašajās terasēs baudīt labas vakariņas. Vasaras brīvdienās Rimini principā piedāvā lielisku “divi vienā” atpūtas veidu: diena pludmalē un vakars vecpilsētā.
Šis princips labi derēs ģimenēm, kuras atpūtā devušās ar maziem bērniem: dienā bērniem iespējams nodrošināt pludmales aktivitātes un bezrūpīgu brīvību, bet pēcpusdienu un vakaru pavadīt pilsētā iepērkoties, vakariņojot un baudot pilsētas burvību.
Vieta, kur šoreiz bijām apmetušies, atradās aptuveni 60 km attālumā no Rimini, bet pilsēta mūs tik patīkami pārsteidza, ka uz to aizbraucām pat divreiz. Mans ieteikums ir: atpūtu Rimini nevajag noniecināt, bet gan izbaudīt tās duālo dabu – Rimini pavisam noteikti būs viens no mūsu galamērķiem arī nākamajā Itālijas apmeklējumā!
Pēc Adrijas jūras piekrastē pavadītās nedēļas devāmies atpakaļ uz Latviju, un atceļš mūs veda cauri kalnu un ezeru pārbagātajai Slovēnijai, kura ar savu dabas skaistumu un Balkānu šarmu tā vien vilināja mūs iekļaut to savu nākamo galamērķu sarakstā. Arī par to noteikti pastāstīsim arī Jums…
