Viduslaiku Itālijas svelmainais šarms

Itālijā apmeklējām trīs burvīgas viduslaiku pilsētiņas: UNESCO Pasaules mantojuma objekta statusu ieguvušo Ferrāru, filmās un seriālos par Toskānu visbiežāk redzamo Kortonu un aukstajām sezonām ideāli piemēroto galamērķi - Sjēnu.

Par vasaras atpūtas pieredzi Itālijā un par ceļošanas atsākšanu pēc-COVID apstākļos četru rakstu sērijā stāsta uzņēmuma “Vanilla Travel” vadītāja Inga Kavaca. Ingas trešais stāsts – par trīs pilsētiņām Itālijā.

Ferrāra, Kortona un Sjēna

Viduslaiku zvaigzne Ferrāra

Ierodoties Itālijā, mūs sagaidīja trīs pavisam atšķirīgas pieredzes – jau iepriekš aprakstītā īpašā šarma apvītā nedēļa mājā Toskānas pakalnos, piejūras pilsētiņu izbraukāšana, bet Itālijas apmeklējuma sākumā – trīs burvīgas viduslaiku pilsētiņas. Pēc mini spa kūres Austrijā devāmies uz pirmo no šīm pilsētiņām – Ferrāru.

Ferrāra parasti netiek iekļauta standarta ceļojumu maršrutos, taču tā ir vēsturiski nozīmīga un pat zināma kā pirmā Viduslaiku pilsēta. Ferrāras attīstību vērā ņemami sekmēja ģeniālais 15. gadsimtā dzīvojošais arhitekts un pilsētplānotājs Biadžio Rozeti (Biagio Rossetti), kurš izveidoja pilsētas paplašinājuma plānu. Rezultāts tika uzskatīts par vienu no būtiskākajiem pienesumiem pilsētplānošanā Renesanses periodā, un Ferrara tādējādi ieguva UNESCO Pasaules mantojuma objekta statusu. No Ferrāras plāna iedvesmojās citu pilsētu arhitekti, tajā tika balstīta arī, piemēram, Venēcijas izveidošana.

Vēstures nospiedums jūtams viscaur Ferrāras centram, un to aptver kalnu pilsētiņām tik raksturīgais pilsētas mūris. Uzturoties Ferrārā kaut vienu dienu, kļūst skaidrs, ka īstā pilsētiņas iedzīvotāju ikdiena norisinās tieši gar šo mūra sienu – redzējām neskaitāmus vietējos dodamies gan rīta, gan vakara skrējienos, gan pastaigās ar suņiem un citās ikdienas darīšanās. Ferrāra ir arī īstā vieta, kur neuzkrītoši baudīt vietējās sadzīves ainas – to, kā itāļu ģimenes vada savas dienas. Arī šī ir daļa no ceļošanas burvības – ne tikai saskarsme ar vietējiem, bet arī mirklīga iekāpšana novērotāja kurpēs, jo reizēm tikai tā ir ieraugāma un sajūtama vietas patiesā būtība.

Ferrāras ielas ir salīdzinoši platas, un arhitektūras aizraujošā dažādība ļauj sirsnīgi piekrist UNESCO spriedumam. Tāpat var teikt, ka “ielu puses” vizuālais iespaids ir salīdzinoši askētisks – Ferrārā dzīve norisinās iekšpagalmos, kuri ir milzīgi! Un tie nav vis cementa iekšpagalmi, bet gan krāšņi un dzīvi dārzi, gribētos pat teikt – parki! Šo savdabīgo plānojumu bija iespējams izbaudīt arī, dzīvojot viesnīcā: to ieskaujošais mūra žogs ar skaistajiem vārtiem sevī ietvēra patiesi lielu dārza teritoriju, kuras vidū esošā viesnīca tāpēc radīja visai cildenas muižas iespaidu.

Kopumā Ferrāra piedāvāja plašu atpūtas un izklaides spektru: tā bija piemērota gan pastaigām un aktīvai atpūtai, gan arhitektūras un kvalitatīvu restorānu baudīšanai. Bet man gribētos apgalvot, ka patiesi īpašu sajūtu tur “noķers” tie, kuriem ir laiks pavērot, kas notiek viņiem apkārt…

Uz akmeņiem cepts steiks Kortonā

Kortonu vairākkārt apmeklējam Toskānas kalnos pavadītās nedēļas laikā – mums paveicās, jo burvīgā pilsētiņa bija tikai pusotra kilometra attālumā no mūsu mājas! Par gleznaino Toskānu uzņemts daudz filmu un seriālu, un tieši Kortona ir pilsētiņa, kura šajās ekranizācijās dominē, tāpēc pirms-pandēmijas apstākļos vasaras sezonās tā vienmēr bijusi stāvgrūdām pilna ar tūristiem. Šobrīd, tāpat kā daudzviet citur, arī Kortonā bija iespējams atpūsties mazdrusciņ “klusāk” un tāpēc arī patīkamāk.

Uzreiz jāsaka, ka Itālijas mazo kalnu pilsētiņu apmeklēšana prasa labu fizisko sagatavotību. Atrast vietu automašīnai pilsētas centrā ir pagrūti, tāpēc līdz tam parasti jākāpj krietns gabaliņš. Kortona ir ļoti tīra, sakopta, un, gribas teikt, saprotama pilsēta – tajā ir galvenā iela, kura iziet terasē, kas savukārt paver skatu uz ieleju, bet ap pilsētu izveidots plašs parks, kuru noteikti ir vērts apmeklēt tā paša gleznainā skata dēļ.

Kortonā var ne tikai atpūsties, bet arī kvalitatīvi iepirkties. Pilsētā ir daudz vietējās amatniecības darinājumu veikalu, kuros var iegādāties, piemēram, brīnišķīgus apgleznotus reģionālos māla traukus. Un tie nav tikai tūristiem piedāvāti suvenīri – šādus traukus izmantojām arī savā kalnu mājā, un tie ikvienu ēdienreizi padarīja mazliet īpašāku. Man īpaši patika apmeklēt arī Kortonā esošos antikvariātus – bija aizraujoši noskaidrot, ko tad var atrast antikvariātā mazā pilsētiņā Itālijā. Tie pavisam noteikti bija apskates vērti, turklāt vienā no antikvariātiem iegādājos arī senlaicīgā stilā izgatavotas Murano stikla glāzes – katra no tām atšķirīga, cilvēka roku veidota. (Jāatzīst, ka iespēja iegādāties nestandarta formas vai trauslus priekšmetus arī ir neliela, bet ļoti patīkama priekšrocība ceļošanai ar savu auto.)

Ievērības cienīga ir arī Toskānas reģionālā virtuve, kuru baudījām restorānos Kortonā. Reģionam raksturīgs ēdiens ir steiks, turklāt parasti tas ir milzīgs, vismaz 800 gramu liels gaļas gabals, kurš tiek cepts uz karstiem akmeņiem. Toskānai nav raksturīgas jūras veltes – arī tipiskā reģionālā pasta tiek pasniegta ar liellopa gaļu, cūkgaļu un sieru. Vēl viens no vietējo kulinārajiem lepnumiem ir Pecorino siers, kuru parasti pasniedz kā piedevu vīnam.

Īpaši izcelt var Kortonā esošo restorānu Il Falconiere, kurš izpelnījies arī vienu Michelin zvaigzni, taču ir arī daudzas citas apmeklēšanas vērtas vietas, piemēram, Osteria del Teatro, kuru vietējie uzskata par pašu garšīgāko virtuvi Kortonā.

Sjēna – pilsēta aukstajai sezonai

Sjēnu, populārāko Toskānas reģiona pilsētu uzreiz pēc Florences, gan diez vai var dēvēt par mazpilsētu, taču tā ļoti organiski un baudāmi ierindojās mūsu apmeklējamo Itālijas viduslaiku pilsētiņu trio. Uzreiz gan jābrīdina, ka Sjēnu vislabāk ieteicams apmeklēt aukstajā sezonā – laikā no oktobra līdz aprīlim, jo vasaras svelmē šo pilsētu pilnvērtīgi izbaudīt ir pagrūti. Galu galā, tieši vēsajās sezonās bieži vien lauzām galvu par to, ko vēl bez slēpošanas labu varētu padarīt ārzemēs un uz kurieni doties… Šis ir ideāls risinājums mūsu platuma grādos, jo temperatūra Sjēnā rudenī, ziemā un pavasarī ir vismaz + 10°C – ne par maz, ne par daudz, ņemot vērā, ka šo kalnaino pilsētu apskatot nāksies aktīvi kāpt, turklāt būs arī krietni mazāk tūristu.

Sjēnas apmeklējumam vajadzētu ieplānot vismaz trīs dienas. Tās apkaimē atrodas daudz skaistu, mazu muižiņu – viesnīciņu, un tieši kādu no tām iesaku izvēlēties par mītnes vietu, apvienojot gan atpūtu dabā, gan vairākkārtējus pašas pilsētas apmeklējumus. Sjēna ir ļoti sakopta, un ir manāms, ka daudzu ēku fasādes ir rūpīgi notīrītas no gadsimtiem krājušās kvēpu un putekļu kārtas. Īpaši skaistas ir arī šajā pilsētā atrodamās baznīcas ar daudzkrāsainajiem marmora elementiem.

Ārpus pilsētas ieteicams ne tikai apmesties, bet arī novietot auto, un uz Sjēnas centru doties ar kājām, jo tur, tāpat kā daudzās citās Itālijas kalnu pilsētiņās, meklēt vietu, kur novietot auto, nereti ir veltīgi. Tāpēc ieteicams apbruņoties ar labu fizisko sagatavotību, piemērotiem apaviem un, vēlams, arī atbilstošu gaisa temperatūru!

Teikšu atklāti – ar trīs Itālijas kalnu pilsētiņām pilnīgi pietiek. Tās, protams, katra ar kādu iezīmi ir unikālas, un visām piemīt īpaša atmosfēra, bet, apmeklējot vairāk par trim, rodas pārsātinājums un iespaidi sākt cits ar citu sajaukties. Pēc nedēļas, kuru pavadījām Itālijas kalnu pilsētiņās devāmies uz pavisam atšķirīgu Itālijas reģionu – Adrijas jūras piekrasti. Par tur piedzīvoto stāstīšu nākamajā – pēdējā šīs sērijas rakstā.

Šajā rakstā uzzināsi
Tev varētu patikt