Par vasaras atpūtas pieredzi Itālijā un par ceļošanas atsākšanu pēc-COVID apstākļos trīs rakstu sērijā stāsta uzņēmuma “Vanilla Travel” vadītāja Inga Kavaca. Ingas pirmais stāsts – par nedēļu ilgu atpūtu Toskānas pakalnos.
Mūsu nesteidzīgā, šarmantā, ne-perfektā dzīve
Doma par to, ka būtu skaisti kādreiz atpūsties Toskānā – un vismaz uz nedēļu noīrēt tur māju – man bija jau sen. Šo gleznaino, filmās un seriālos tik bieži un arī pamatoti izdaudzināto Itālijas reģionu gan biju apmeklējusi jau vairākkārt, taču mans sapnis bija par mierīgu un privātu atpūtu villā Toskānas pakalnos, kopā ar ģimeni. Jāsaka gan, ka šis mazliet samākslotais termins “villa” tipiskām Toskānas pakalnos atrodamām mājām īsti nepiederas – tas rada asociācijas ar ko pārlieku greznu un izsmalcinātu, taču tipiskas mājas Toskānas pakalnos tādas īsti nav, un tām piemītošais šarms raksturojams ar pavisam citiem vārdiem. Taču, par visu pēc kārtas!
Ceļošana pēc-COVID laikmetā
2020. gadā par aizrautīgu ceļošanu, protams, nevarēja pat sapņot, taču, var teikt, ka šobrīd, 2021. gada otrajā pusē tā ir ne tikai palēnām atgriezusies mūsu dzīvēs, bet pat piedāvā dažas citos laikos nepieejamas iespējas. Uzturēšanās Toskānā vasarā mēdz būt ļoti dārga – mājas praktiski vienmēr ir “izķertas” vai rezervētas apmeklētājiem no ASV vai Ķīnas, kuriem itāļu namīpašnieki pielāgojuši pavisam citu cenu līmeni. Šī gada situācija ir unikāla – starpkontinentālā ceļošana tā īsti vēl nav atsākusies, un Eiropa, var teikt, beidzot uz mirkli pieder pašiem eiropiešiem.
Šāda tipa atpūta gan jāplāno ļoti savlaicīgi. Es principā ieteiktu ceļojumus vienmēr sākt plānot 4-5 mēnešus iepriekš, jo šāda pieeja, kā likums, sniedz plašākas izvēles iespējas un reizēm pat ļoti būtiski samazina izmaksas. Protams, kaut ko atrast iespējams arī ar “pēdējā brīža” metodi, bet visbiežāk šādā situācijā nāksies izšķirties starp “labu” un “lētu” – abus pēdējā brīdī dabūt var visai reti. Ja izvēloties noīrēt māju svarīga ir gan atrašanās vieta, gan dizains un konkrētas specifikācijas, turklāt, par samērīgu cenu, par to noteikti vērts domāt savlaicīgi.
Ceļojuma plāns
Šo iemeslu dēļ nedēļas atpūtu jūlijā Toskānā sākām organizēt jau martā, sadarbojoties ar “Vanilla Travel” partneri Itālijā “Life in Toscany”. Izvēloties mītnes vietu jābūt skaidriem kritērijiem: pašam sev jādefinē, bez kā nu patiešām nespēj un nevēlies iztikt, un tad, savukārt, citiem aspektiem vari vienkārši ļauties un ļaut tiem sevi arī pārsteigt. Mūsu gadījumā bija svarīgi, ka izvēlētajai mājai ir liela virtuve, kas ģimenei kalpo par omulīgu kopā sanākšanas vietu, terase ar nojumi, jo Itāliju apmeklējām sezonas viskarstākajā posmā, un vēlējāmies, lai, ja jau esam Toskānā, kas slavena ar elpu aizraujošām ainavām, māja būtu “ar skatu”. Ļoti vēlams bija arī baseins, kurš vidēji 36C ikdienas temperatūrā nereti bija atsvaidzinošs glābiņš no karstuma.
Aprīlī Toskānas reģionā, uz kuru plānojām doties, bija pieejamas pat sešas mājas, starp kurām izvēlēties – paļāvāmies uz itāļu partneriem, kuri rūpīgi atlasīja dzīvesvietas pēc mūsu norādītajiem kritērijiem. Paliekot vienā dzīvesvietā kaut vai nedēļu ir svarīgi, lai tā atbilstu iecerēm – tāpēc ir īpaši svarīgi, lai kāds vietējais, kurš “pazīst drēbi” un pārzina vietas specifiku, var ieteikt atbilstošāko un norādīt uz faktoriem, par kuriem paši no attāluma, ļoti iespējams, nebūtu iedomājušies. Nenovērtējamais insider’s view, kā saka.
Izvēlējāmies vienu no mājām jau aprīlī, taču jūnijā sākumā gaidīja pārsteigums – paziņojums, ka tā tomēr nebūs pieejama, jo pēkšņi saplīsušo ūdens apgādes sistēmu līdz jūlijam salabot nepaspēs. Tad izvēles vairs nebija, un bija jāpiekrīt apmesties vienā vēl pieejamā mājā, kura, lai gan, aplūkojot fotogrāfijas, mūsu top pirmajā vietā nebija iekļuvusi, tomēr joprojām atbilda visiem kritērijiem. Tā lūk!
Par šādu negaidītu pārmaiņu, protams, var nedaudz paskumt un pašķendēties, bet patiesībā tas ir kas tāds, ar ko ceļojot vienmēr jārēķinās – ne tikai neprognozējamajā pēc-COVID pasaulē, bet ceļojot jebkad! Lai gan iepriekš, ilgstoši dzīvojot mierīgākos un paredzamākos apstākļos, bijām pieraduši, ka viss vienmēr norit raiti un pēc plāna arī ceļojot, patiesībā ceļošana un liela daļa no burvības, ar ko tā saistīta, ir tieši neparedzamajā. Ceļošana pašos pamatos nozīmē izkāpšanu no komforta zonas, un daudz kas ir jāpieņem ar smaidu. Pasaule taču ir “dzīva” – tajā dzīvo cilvēki, eksistē atšķirīgas kultūras, neparedzami dabas apstākļi, mainīgas socioekonomiskās situācijas, turklāt visa pamatā ir cilvēciskās attiecības – kontakts, kuru pats izveido! Un, patiesībā, jebkuras grūtības ir nieks, salīdzinot ar to īpašo sajūtu, pēc kuras taču mēs visi patiesībā dzenamies, kad ceļojam!
Mūsu māja Toskānā
Tā kā ceļojumu plānojām pavasarī, kad par iespēju vasarā lidot vēl nebija pārliecības, nolēmām uz Toskānu doties ar auto. Tādējādi mums bija iespēja apmeklēt vēl citas vietas gan Itālijā, gan arī pa ceļam, taču par to vairāk pastāstīšu nākamajā sērijas rakstā. Lēmumu braukt ar auto motivēja arī vēlme saprast, kā šobrīd “izskatās” daudzo robežu šķērsošana un kā šī Eiropas daļa kopumā atguvusies no pandēmijas laika ierobežojumu radītā sastinguma.
Pārvietojoties ar personīgo auto Toskānā gan jāņem vērā, ka nekur nav norādītas adreses – galamērķis jāsasniedz pēc koordinātām, turklāt visai izaicinoši un elpu aizraujoši ir arī mazie kalnainie celiņi (vienā 2 metrus platā ceļa pusē ir krauja, bet otrā – klinšu siena), pa kuriem nokļuvām mūsu izvēlētajā mājā. Viesojoties Itālijā, it sevišķi ārpus lielākajām pilsētām, jāņem vērā, ka nereti ar angļu valodu, vai, principā, jebkādu svešvalodu izlīdzēties neizdosies. Nāksies vien atsvaidzināt savas itāļu valodas zināšanas vai vismaz universālās zīmju valodas un Google Translate izmantošanas prasmes!
Pirmoreiz nokļūstot mājā šķita, ka apkārt neviena nav – katrs kalnu celiņa atzars ieved teju savā pasaulē, un pagāja vairākas dienas, kamēr atskārtām, ka cilvēki apmetušies gan citos pakalna “līmeņos”, gan pat visai netālu. Māja atradās pakalnā, kam raksturīgais vējš nodrošināja nedaudz tik ļoti nepieciešamā vēsuma, un visriņķī bija arī ēnu sniedzoša olīvkoku birzs. Skats, kurš pavērās no verandas, bija neticams – aiz lavandas un rozmarīna nosētās pļavas skatienam pavērās ieleja un tuvējā Kortonas pilsētiņā. Visi kā viens nospriedām, ka skats ir gluži kā uzfilmēts – pie tā īsti nemaz nevarēja pierast, un tas aizrāva elpu ik reizi, kad to uzlūkojām. Lūk, ko patiesībā nozīmē izteiciens “ar skatu”!
Mājām Toskānas pakalnos raksturīgs senatnīgs stils, kuru īpašnieki rūpīgi saglabā, ieviešot tikai pašus nepieciešamākos modernos uzlabojumus un tehnoloģijas. Jā, mūsu mājā, protams, bija ierīkots gaisa kondicionieris un modernas vannasistabas bija pieejamas blakus katrai guļamistabai, taču pats interjers – gultas, skapji, grīda – šķita esam saglabāts vēl no aizpagājušā gadsimta. Jārēķinās, piemēram, ar to, ka visās telpās ir mazo ķieģelīšu grīda – tā veicina izteikti labu dzirdamību, tāpēc svarīgi, kādā kompānijā uz šāda tipa māju dodies! Tā ieteicama, piemēram, ģimenei, kurā cits citu labi pazīst, zina ikdienas ritmus un netraucēs. Logiem ir daudz slēģu – gan ārējie slēģi, gan iekšējie – galu galā, ar karstumu kaut kā bija jāsadzīvo arī pirms-gaisa-kondicioniera laikmetā.
Ar to visu vēlos pateikt, ka mājas pieredze ir specifiska, un tā nebūt nederēs visiem! Tā ļoti atšķiras no viesnīcas pieredzes, kur pašam ne par ko nav jārūpējas, un kur, piemēram, nekad neizveidosies situācija, kurā akā ir izbeidzies ūdens! Mājā tā var gadīties, turklāt, pašam jāgatavo ēst, jāklāj gulta un katru dienu jātīra baseins, kurā sakrituši mazie kukainīši. Un tomēr – mājas pieredze ir šarmanta un iedvesmojoša. Tajā ir gana ērti un omulīgi, turklāt, tā sniedz neatkārtojamu klātbūtnes, īstuma un pārlaicīguma sajūtu… Vai gan varētu būt citādi, ja, sēžot pie galda terasē un piedaloties Zoom videozvanā, tu vienlaikus vēro galvu reibinošo ielejas ainavu, pavisam tuvu terasei lēkā vāveres un reiz pat ciemos atnāk stirna?
Viena diena mūsu dzīvē
Mājā pavadītās nedēļas laikā apmeklējām vīna degustāciju vīna darītavā Toskānas pakalnos. Degustācijas ilgstoši netika rīkotas ar COVID-19 saistīto ierobežojumu dēļ, tāpēc mums paveicās ar iespēju to apmeklēt īsi pēc tam, kad kopš 1. jūlija šāda tipa pasākumi atkal kļuva viesiem pieejami. Vīna darītava piederēja itāļu ģimenei, kas nesen ražošanu bija pielāgojusi bioloģiskās saimniecības principiem. Saimniecībā ietilpa viena vīnogu audzēšanas vieta netālu no veca klostera un otra – turpat Toskānas pakalnos, turklāt, sieva līdz šim bija piedāvājusi lieliskus gatavošanas kursus. Viņas gatavotā artišoku pasta, kuru baudījām kopā ar vienu no vīniem degustācijā, man ir palikusi visai dzīvā atmiņā – esmu pierakstījusi arī recepti.
Tāpat nedēļas laikā vairākas reizes devāmies vakariņās uz turpat netālu ielejā esošo viduslaiku pilsētiņu Kortonu – tā atradās tikai pusotra kilometra attālumā no mūsu mājas, un uz to bija patīkami iet ar kājām. Kortonā ir vairāki labi restorāni, kuros noteikti vērts iegriezties gan apmeklējot pašu pilsētu, gan tad, ja esat apmetušies netālu – par tiem vairāk pastāstīšu nākamajā rakstā.
Taču, paliekot mājā, brīnišķīgāko un izbaudāmāko pieredzi tomēr piedāvā pati šarmantā un omulīgā mājas dzīve. Tipiska diena Toskānā mūsu ģimenei sākās ar nesteidzīgu rītu: gribētāji nodarbojās ar jogu pie baseina, no kura pavērās tas pats galvu reibinošais skats uz ieleju, un jogai sekoja garas brokastis – ar izcilu kafiju, ceptām brokastu maizītēm un citiem vietējiem labumiem, kuri, protams, tika baudīti uz terases.
Brokastis šajā nesteidzīgajā nedēļā mēdza ieilgt līdz 11:00, kad pāris stundas dienā veltījām neatliekamajiem darba pienākumiem un saziņai – mūsu brīvdienu tā dēvētajai “workation” sadaļai. Un tomēr, pat spraigās Zoom sarunas un saziņas partneru vajadzības nespēja izkliedēt mūs visus pārņēmušo patīkamo rāmumu un nesteidzību. Pēc ikdienas darbu veikšanas parasti nopeldējāmies baseinā, kam sekoja “klusā stunda” – viena no patīkamākajām un īpašākajām mūsu rimto dienu tradīcijām, kad viens, piemēram, lasīja grāmatu, citi – spēlēja galda spēles, bet visus vienoja patīkamā apziņa, ka nekas nav obligāti jādara vai jāpaspēj, nekur nav jāsteidzas.
Pēc šīs “klusās stundas” atkal satikāmies uz vakariņu plānošanu – kopīgi veidojām ēdienkarti un gādājām produktus. Kādu vakaru izmēģinājām īpašajā āra krāsnī uzcept picu – gatavojām picas mīklu, apguvām pareizo veidu, kā ielikt un izņemt jau gatavo picu no krāsns… Patīkami, ka brīvdienās ir iespēja nesteidzīgi baudīt arī ēdienu – gan plānošanu, gan gatavošanas procesu, gan ēšanu… zūd ikdienas steiga, kad nereti cenšamies vien piepildīt vēderu, lai skrietu tālāk dienas gaitās. Vakariņas mums parasti ieskandināja arī garos, skaistos vakarus ar ilgajām sarunām uz terases, kurām ikdienā parasti nav laika. Neizpalika arī naksnīgas peldes baseinā…
Uz atgriešanos!
Atpūta šādā mājā ir patiesi īpaša – novēlu to vismaz reizi dzīvē izbaudīt katram (un arī pati sev novēlu to izbaudīt vēlreiz – nākamreiz gan šādā atpūtā vēlētos pavadīt nu jau divas nedēļas!). Kā jau iepriekš minēju, šogad un, iespējams, vēl arī nākamajā gadā ir iespēja ceļot Eiropā, kura šobrīd, var teikt, “pieder” pašiem eiropiešiem. Līdzvērtīgu mājas pieredzi iespējams izbaudīt arī citās Eiropas valstīs – gan Francijā, gan Grieķijā, gan, piemēram, Kiprā, kur pieejama visai plaša īstermiņa īres īpašumu izvēle, turklāt, mājas ir jaunākas un modernākas.
Atpūta noīrētā mājā ir droša arī no epidemioloģiskā viedokļa – sevišķi tad, ja uz to doties ar savu auto! Vidējas klases mājas īrei Toskānas pakalnos jārēķinās ar summu no 4000 līdz 10 000 eiro nedēļā. Ekskluzīva villa, kurai “līdzi nāk” arī apkalpojošais personāls, savukārt, izmaksās sākot no 20 000 eiro nedēļā. Taču, uzskatu, ka brīnišķīga, autentiska un patiesi šarmanta atpūta iespējama arī mājā, kur pašam jāparūpējas gan par ēdienu, gan uzkopšanu. Tās nav “bezrūpīgas” brīvdienas pēc ierastās definīcijas, bet sniedz patiesi īpašu sajūtu, aizgājušo laiku auru un iespēju uz mirkli “izkāpt” no ierastā.
Un galvenais – nebaidieties ceļot! Ne šobrīd, ne citkārt!
Kas jāņem vērā ceļojot Toskānas reģionā
– Vidēja līmeņa mājas īre cena Toskānā ir 4000 – 10 000 eiro par nedēļu.
– Ceļojot Toskānā vasarā, jārēķinās ar gaisa temperatūru: jūlijā/augustā tā būs vidēji 36C dienā!
– Apmetoties Toskānā karstākajos vasaras mēnešos, noteikti ieteicams noīrēt māju ar baseinu.
– Brīvdienu mājas pieejamas arī Francijā, Grieķijā un Kiprā. Toskānas brīvdienu mājas ir autentiskākas un senatnīgākas, taču, ja priekšroku dod modernam interjeram un komfortam, ieteicams ielūkoties brīvdienu māju piedāvājumā Kiprā!
– Ceļojot Itālijā, īpaši ārpus lielākajām pilsētām, jārēķinās, ka saziņa notiks, galvenokārt, tikai itāļu valodā… jāapbruņojas ar pacietību un vārdnīcu, un jācenšas saziņā izmantot rokas!
